“LU fonda administrēts SIA "Mikrotīkls" ziedojums nodrošina pieeju modernai fizikālo simulāciju videi”
Pateicoties SIA "Mikrotīkls" ziedojumam, ko administrē LU fonds, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Lāzeru centrs, Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija un Latvijas Universitātes Fizikas institūts projekta “Simulācijas zinātnes stimulācijai” ietvaros saņems jaunu programmatūru un darba staciju 15074.54 eiro vērtībā, kas tiks izmantotas resursietilpīgu fizikālo simulāciju veikšanai izmantojot COMSOL simulāciju vidi. Šis ir lielisks piemērs, kā zinātņietilpīgs uzņēmums palīdz attīstīties zinātnei Latvijā, vienlaicīgi paaugstinot jaunu, uz zinātni balstītu uzņēmumu rašanās iespēju.
Pasaules vadošajās zinātniskajās institūcijās (ASV, Šveice, Vācija) novērotās tendences rāda, ka šobrīd aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz dažādu sistēmu skaitlisko modelēšanu. Tas viegli izskaidrojams ar to, ka dažādu komponenšu maksimāli efektīva darbība kļūst kritiska visdažādāko pielietojumu perspektīvā. Precīzi skaitliskie modeļi ne vien ietaupa resursus tiešai iekārtu veidošanai, bet būtiski ietaupa arī iesaistīto speciālistu laiku - modeļa (prototipa) iekārtu izveide ir laikietilpīgs process, un dažādu komponenšu optimizācija jau reālu iekārtu izskatā ir pieaugoši sarežģīta. Vēl jo vairāk, dažādu iekārtu darbību bieži nodrošina dažādu komponenšu mijiedarbība, un noteikt kura no tām ir vainīga pie neoptimālas iekārtas darbības jau vien var aizņemt vairākas nedēļas. Tāpat visā pasaulē novērojams, ka fizikālo modeļu, kas ir interesanti Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) Lāzeru centra Krāsu centru laboratorijai, LU FMOF Lāzeru centra Atomu un molekulu fizikas laboratorijai, LU FMOF Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijai, LU Fizikas institūta Siltuma un masas pārneses laboratorijai un LU Fizikas institūta Magnētiskās hidrodinamikas tehnoloģiju laboratorijai, perspektīvā plaši tiek izmantota tieši COMSOL modelēšanas vide.
Šī projekta mērķauditorija ir LU zinātnieki un studenti, un kopējais labuma guvēju skaits vērtējams ar kārtu 70 cilvēki. Šo COMSOL programmatūru un darba staciju izmantos: magnētiskā lauka avotu ģeometriju aprēķināšanā; efektīvu mikroviļņu starotāju veidošanā; vienkāršoti mikrofluidikas sistēmas, plūsmas modelēšanā mazos izmēros, un magnētisko un elektrisko lauku ietekmes pētīšanā uz šādām vidēm; degšanas procesu modelēšanā; eksperimentālo rezultātu interpretācijas uzlabošanā; pastāvīgo magnētu sistēmu un to radītās šķidrā metāla plūsmas aprēķināšanā; skaitlisko pētījumu turpinājumos un arī jaunu simulācijas iestrādņu veidošanā uz eksperimentāliem pamatiem.
Šis projekts potenciāli dos pienesumu virknei projektu:
LU Lāzeru centrā projektiem, kas saistīti ar laicīgu Malārijas identificēšanu organismā, magnētisko peldētāju lodītes zāļu transportam, jaunu plāno kārtiņu materiālu izpētē, kā arī magnetometru izstrādē, kas saistīti gan ar nacionālās drošības uzlabošanu (NATO projekts), gan ar kosmisko izpēti (Eiropas kosmosa aģentūras projekts);
LU Fizikas institūta Magnētiskās hidrodinamikas tehnoloģiju laboratorijā projektiem, kas saistīti ar rotējošu magnētu iekārtu izveidi, kas paredzētas metāla sūknēšanai, atgāzēšanai un pārkausēšanai metalurģijā, šķidro metālu plūsmu izpētē siltuma aizvadīšanai kodolsintēzes reaktoru kontekstā;
LU Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijā projektiem, kas saistīti ar magnētiskā lauka lietojumu šķidrumu efektīvai samaisīšanai, jaunu materiālu izveidei, izmantojot pilnveidotas mikrokanālu sistēmas;
LU Fizikas institūta Siltuma un masas pārneses laboratorijā projektiem, kas saistīti ar biokurināmā degšanas procesa aprakstam, kā arī magnētisko šķidrumu ar mikrostruktūru hidrodinamikā.
No projekta LU iegūst zinātnes izaugsmi augstas kvalitātes zinātnisko pētījumu veidā, kas ir pamats zinātnē balstītai augstākajai izglītībai, kā arī ir finansiālais dzinējspēks zinātnei LU ietvaros. Tāpat šis projekts nodrošina tiešu ieguldījumu jauno speciālistu sagatavošanā, nodrošinot apmācību pie starptautiski plaši lietotas simulāciju vides (kombinācijā ar datoru, kas šādas simulācijas spēj veikt saprātīgā laikā) gan bakalaura, gan maģistra, gan doktorantūras studiju līmeņos, kā arī paver plašas iespējas pēcdoktorantiem un jau pieredzējušiem zinātniekiem, tādējādi palielinot konkurētspēju.